Enter your caption here

Bīstamo kravu pārvadājumi tiek izpildīti saskaņā ar „Eiropas valstu nolīguma par bīstamo kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu (ADR)” prasībām.

Katras klases bīstamības kravas saskaņā ar to fizioķīmiskajām īpašībām, veidiem un bīstamības pakāpi transportēšanas laikā var sadalīt apakšklasēs, kategorijās un grupās (saskaņā ar ADR nolīguma klasificēšanu).

1. klase Sprāgstvielas, kuras pēc savām īpašībām var sprāgt, izraisīt ugunsgrēkus, kā arī iekārtas, kas satur sprāgstvielas, sprāgstošas vielas un izstrādājumi, kuri tiek izgatavoti spridzināšanas darbiem vai pirotehniskā efekta radīšanai.

  • 1.1. apakšklase vielas un ražojumi, kuriem ir raksturīga masas sprādziena bīstamība (masas sprādziens tāds sprādziens, kas praktiski uzreiz izplatās pa visu kravu);
    1.2. apakšklase vielas un ražojumi, kuriem ir raksturīga izkliedēšanās bīstamība, bet kuri nerada masas sprādziena bīstamību;
    1.3. apakšklase vielas un ražojumi, kuriem ir raksturīga aizdegšanās bīstamība, kā arī neliela sprādziena bīstamība;
    1.4. apakšklase vielas un ražojumi, kuriem ir tikai neliela sprādziena bīstamība, uzliesmošanas vai iniciēšanās gadījumā transportēšanas laikā, nerada iekārtas vai iepakojuma bojājumus;
    1.5. apakšklase vielas ar ļoti mazu jūtību, kurām ir raksturīga masas sprādziena bīstamība, bet kuras ir tik mazjūtīgas, ka to iniciēšanās vai pāreja no degšanas uz detonāciju pie normāliem transportēšanas apstākļiem ir mazticama;
    1.6. apakšklase sevišķi mazjūtīgi ražojumi pret detonāciju, vielām ar niecīgu nejaušas iniciēšanās vai sprādziena izplatīšanas varbūtību.

2. klase saspiestā gāze, atdzesēta – sašķidrināta gāze vai izšķīdinātā zem spiediena, kas atbilst kaut vienam no zemāk norādītajiem noteikumiem:

  • tvaiku absolūtais spiediens vairāk nekā 300 kPa (3 bāri) pie temperatūras 50°C;
  • kritiskā temperatūra zemāk nekā 50C.


Pēc fiziskā stāvokļa gāzes iedalās sekojoši:

  • saspiestā gāze, kritiskā temperatūra zemāk nekā –10C;
  • sašķidrinātā gāze, kritiskā temperatūra ir vienāda vai augstāk nekā –10C, bet zemāk 70C;
  • sašķidrinātā gāze, kritiskā temperatūra ir vienāda vai augstāk nekā 70C;
  • izšķīdinātā zem spiediena gāze;
  • atdzesētā sašķidrinātā gāze;
  • aerosoli un saspiestās gāzes, uz kurām attiecas speciālās prasības.

Apakšklases:

  • 2.1 apakšklase neuzliesmojošas gāzes;
  • 2.2 apakšklase neuzliesmojošas – indīgas gāzes;
  • 2.3 apakšklase viegli uzliesmojošas gāzes;
  • 2.4 apakšklase viegli uzliesmojošas indīgas gāzes;
  • 2.5 apakšklase ķīmiski nenoturīgas gāzes;
  • 2.6 apakšklase ķīmiski nenoturīgas indīgas gāzes.

3. klase viegli uzliesmojoši šķidrumi, šķidrumu maisījumi, kā arī šķidrumi, kas satur cietvielas šķīdumā vai suspensijas, kuras izdala viegli uzliesmojošus tvaikus un kuru uzliesmošanas temperatūra nav lielāka par 61C slēgtā tīģelī;

3.1. apakšklase viegli uzliesmojoši šķidrumi ar zemu uzliesmošanas temperatūru – šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra slēgtā tīģelī ir zemāka par –18С, vai ar uzliesmošanas temperatūru kopā ar citām bīstamām īpašībām;
3.2. apakšklase viegli uzliesmojoši šķidrumi ar vidēju uzliesmošanas temperatūru – šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra slēgtā tīģelī ir no 18C līdz +23С;
3.3. apakšklase viegli uzliesmojoši šķidrumi ar augstu uzliesmošanas temperatūru – šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra slēgtā tīģelī ir +23C līdz +61С, ieskaitot.

4. klase viegli uzliesmojošas vielas un materiāli (izņemot klasificētus kā sprāgstvielas), kuriem piemīt spēja viegli aizdegties no ārējiem aizdegšanās avotiem, berzes, mitruma uzsūkšanas, patvaļīgas ķīmiskās pārvēršanās rezultātā, kā arī sakarsēšanas rezultātā;

4.1. apakšklase viegli uzliesmojošas, cietas vielas, kuras spēj viegli aizdegties no ārējiem aizdegšanās avotiem (dzirksteles, liesmas vai berze) un aktīvi degt;
4.2. apakšklase pašuzliesmojošas vielas, kuras parastos transportēšanas apstākļos var patvaļīgi sakarst un aizdegties;

4.3. apakšklase vielas, kuras izdala uzliesmojošas gāzes, saskarsmē ar ūdeni.

5. klase oksidējošās vielas un organiskie peroksīdi, kuri spēj viegli izdalīt skābekli, uzturēt degšanu, kā arī atbilstošos apstākļos vai maisījumā ar citām vielām var izraisīt sprādzienu;

5.1. apakšklase oksidējošas vielas, kuras pašas pēc sevis nav degošas, bet veicina citu vielu vieglu uzliesmošanu un izdala skābekli degšanas laikā, tādējādi palielinot uguns intensitāti;
5.2. apakšklase organiskie peroksīdi, kuri vairākos gadījumos ir degoši, var darboties kā oksidējošas vielas un ir bīstami, saskarsmē ar citām vielām. Daudzi no tiem viegli aizdegas un ir jūtīgi pret sitieniem un berzi.

6. klase indīgas un infekciozas vielas, kuras spēj izraisīt nāvi, saindēšanos vai saslimšanas to ieelpošanas, uzsūkšanās caur ādu vai norīšanas gadījumā;

6.1. apakšklase indīgas (toksiskas) vielas, kuras spēj izraisīt nāvi, ieelpojot tvaiku, putekļus, uzsūkšanās caur ādu vai norīšanas gadījumā;
6.2. apakšklase vielas un materiāli, kas satur patogēnus organismus, kuri ir bīstami cilvēkiem un dzīvniekiem

7. klase radioaktīvas vielas, kuru īpatnējā aktivitāte pārsniedz 70 kDž/ kg.

8. klase kodīgas un koroziālas vielas, kuras izraisa ādas bojājumus, gļotādas un elpošanas ceļu bojājumus, izraisa metālu koroziju, transportlīdzekļu un kravu bojāšanos, kā arī var izraisīt ugunsgrēku, saskarsmē ar organiskiem materiāliem vai dažādām ķīmiskām vielām;

8.1. apakšklase skābes,
8.2. apakšklase sārmi;
8.3. apakšklase dažādas kodīgas un koroziālas vielas.

9. klase vielas ar relatīvi zemu bīstamību transportēšanas laikā, kuras nav iekļautas citās klasēs, bet pieprasa noteiktu pārvadāšanas un glabāšanas noteikumu piemērošanu.

9.1. apakšklase šķidras un cietas degvielas un materiāli, kuri nav iekļauti 3. un 4.klasē, bet dažos gadījumos var būt bīstami (degošie šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru no +61 C līdz +100C slēgtā tīģelī, šķiedras un citi analoģiski materiāli);

9.2. apakšklase vielas, kuras noteiktos apstākļos kļūst kodīgas un korozīvas.